Teksta izmērs

Mana zeme ir mans spēks un vājums...

Mana zeme ir mans spēks un vājums,
Manas mīlestības ceļš,
Viņā mana sirds un mūža gājums,
Visa esmu viņas bērns.
      Pirmie solīši, ko kādreiz spēru,
      Mātes rokā turoties,
      Skolas durvis, kuras trīcot vēru,
      Nezināmā baidoties.
Pirmās mīlestības rozā sapņi,
Biklie skūpsti upmalā,
Pieaugušā rūpes, darbi grūti,
Ikdienība pelēkā.
      Kaklā sakāpusi sirds un laime,
      Satiekot to vienīgo,
      Mīļa ģimene un radu saime,
      Kurā dzīvi nodzīvot.
Prieks līdz debesīm un īsta laime,
Līdzās - godīgs drauga plecs,
Rūgtas asaras un dziļas sāpes,
Savu daļu nakts kad ņem.
      Mīlestības pilnas mūža dienas,
      Mīļums, cauri gadiem vīts,
      Vērpies garā zelta pavedienā,
      Kamolā ko varu tīt.
Maigums dziļš pret savu dzimto zemi,
Sāpes, lepnums, kauns vai prieks,
Sajūta, ka biji, būsi, esi
Mūžīgs viņas parādnieks.
      Skaistums, kas man dāvāts, piederība,
      Dziļu sakņu sajūta,
      Valoda, kas skan kā dziesma,
      Latvietības apziņa.
Mana zeme ir mans spēks un vājums,
Manas saknes - tikai te,
Tukšs bez viņas būtu mūža gājums,
Viņa - mana Dzimtene.
Inguna Būmane-Lūse

Lasīts 3724 reizes