Teksta izmērs

Mana Dzimtene tik sīka un maza...

Mana Dzimtene tik sīka un maza -
Kā plankumiņš, kā punktiņš sīks kartē.
Mana Dzimtene tik liela un plaša,
Ka sirdī trūkst vietas priekam un sāpēm.
    Mana Dzimtene. Daudziem, daudziem - nekas,
    Tik tukša un svešāda skaņa.
    Daudziem citiem - nu, vispār bija kaut kas,
    Ir jau dzirdēts. Ar to arī ir gana.
Mazai saujiņai ļaužu tā ir mājas
Un vienīgā vieta uz zemes,
Kur var tie sajusties kā savās mājās,
Kur pārdzīvot prieku vai sāpes.
    Mazai saujiņai ļaužu - manai tautai,
    Ko visi pasaules vēji plēš.
    Manai tautai - nīcinātai un kautai,
    Kas stipra dzīvo vēju krustcelēs.
Miljons latviešu. Vai apmēram tā.
Kas tas ir? Viena saujiņa sīka
Lielo tautu bezmēra daudzumā.
Bet - gana stipra un gana sīksta.
    Šaurā zemes pleķītī iesējusies,
    Ar muguru jūrā balstoties,
    Zobiem, nagiem zemītē ieķērusies,
    Tā dzīvo. Jo nav tai, kur atkāpties.
Mana Dzimtene. Tik sīka un maza.
Un mana tauta - saujiņa ļaužu.
Mana Dzimtene. Tik liela un plaša.
Un mana tauta - tik daudz latviešu.

Inguna Būmane-Lūse

Lasīts 3768 reizes